Eksperti atzīst, ka nepieciešami papildus resursi, lai nodrošinātu bērnu, kuriem ir sensorais jutīgums, paaugstināta emocionalitāte vai hiperaktivitāte, iekļaušanu

Kā ir būt bērnudārza grupiņā, kurā bērnam katrs ciešāks sociālais kontakts ar citu bērnu ir pielīdzināms komunikācijai ar “citplanētieti”? Kā ir būt klasē, kurā bērnam nosēdēt krēslā 40 minūtes šķiet visgrūtākais uzdevums? Kā veicināt šādu bērnu sociālo iekļaušanu pieredzē dalījās un atbildes meklēja - Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Ilze Kurme, ārste - rezidente psihoterapijā Laura Valaine, Cēsu pilsētas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā, bioloģijas un psiholoģijas skolotāja Ineta Lāce-Sējāne, tēvs dēlam ar autiskā spektra traucējumiem Jānis Ligers un sociālās jomas eksperts Uģis Lapiņš.

Diskusijā bija iespējams arī dzirdēt īsas intervijas ar bērniem. Bērni dalījās savās sajūtās par to, kas viņiem ikdienā palīdz justies labāk un kas ir tas, ko viņi gribētu sagaidīt no skolas biedriem, skolotājiem un citiem pieaugušajiem.

Sarunā ārste - rezidente psihoterapijā Laura Valaine skaidroja, cik nozīmīgi ir saprast, ka cilvēks ar sensomotoro jutību nevar izvēlēties, ko viņš jūt. Izmaiņas sensomotorā jutībā nevar “izārstēt”. Dzīves laikā ir jāiemācās pielāgoties šim stāvoklim un apkārtējo cilvēku uzdevums ir palīdzēt bērniem tajā. 

Attiecībā uz šī jautājuma attīstību valstiskā līmenī, Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme atzina, ka valsts pārvaldē ir nepieciešama domāšanas maiņa, apzinoties, ka klienta vajadzība ir noteicošais atskaites punkts jebkādu darbību veikšanā. Linda Markus-Narvila, skaidro, ka šobrīd gan valsts līmenī, gan pašvaldībā kompleksi tiek strādāts pie iekļaujošas izglītības pakalpojuma attīstības. Mēs apzināmies, ka bērni, kuriem ir atšķirīgas vajadzības, paliek arvien vairāk. Ir nozīmīgi rast iespējas attīstīt piemērotu vidi šādiem bērniem, kā arī veidot veiksmīgu savstarpēju dialogu un sadarbību valsts, pašvaldības, izglītības iestāžu un vecāku līmenī.

Cēsu pilsētas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā, bioloģijas un psiholoģijas skolotāja Ineta Lāce-Sējāne stāsta: “Bērni ar atšķirīgām vajadzībām ir bijuši viemēr, prieks, ka šobrīd par to aktīvāk runā sabiedrībā. Manuprāt, bērna iekļaušana sākās ģimenē, vienlaikus ir svarīgi, ka visi apkārtējie iesaistās, lai bērns varētu iekļauties apkārtējā vidē. Uzskatu, ka skolotājam klasē ir ļoti svarīgi redzēt, dzirdēt un sajust bērnus, jo bērni dod signālus, kad viņi nejūtās labi, ne vienmēr viņi spēj to pateikt ar vārdiem.”

Visi diskusijas dalībnieki bija vienoti uzskatā, ka, lai nodoršinātu iekļaujošu vidi un izglītību, ir nepieciešams nodrošināt atbalsta personālu - speciālistus, kas palīdz strādāt ar šādiem bērniem.

Tēvs dēlam ar autiskā spektra traucējumiem Jānis Ligers diskusijā jutās pateicīgs, ka 12 gadu laikā pirmo reizi viņam, kā tēvam, pajautā, kas varētu palīdzēt viņa dēlam ikdienā: “Esmu pārliecināts, ka iekļaujoša sabiedrība ir stāsts par mums pašiem. Mēs visi zinām, kā ir jāuzvedas, lai jebkurš cilvēks mums apkārt justos labi un iekļauti, vienmēr jautājums ir par to, vai mēs gribam iekļaut.”

Uģis Lapiņš, sociālās jomas eksperts uzsver, ka ir nepieciešams arvien vairāk runāt un aktualizēt šo jautājumu par bērnu iekļaušanu, kuriem ir atšķirīgas vajadzības, kā arī norāda: “Svarīgi, ka katrs speciālists ieskatās spogulī un apzinās, vai ir gatavs strādāt ar šādiem klientiem.”

“Esam gandarīti, ka šī diskusija bija viens mazs, tomēr būtisks solis, lai mēs ieklausītos pašos bērnos, speciālistos, kuri ikdienā strādā ar bērniem un šo bērnu vecākos, jo iekļaušana patiesi sākas ar ieklausīšanos. Visbiežāk saistībā ar iekļaušanu runājam par bērniem ar smagām saslimšanām un diagnozēm, tomēr diskusijas dalībnieki apstiprināja, ka mūsu vidū ir daudz bērnu, kuriem nepieciešams pieaugušā - ģimenes, speciālistu un līdzcilvēku atbalsts, lai viņi spētu mācīties, priecāties un piedzīvot šo pasauli līdzās mums. Diskusija parādīja, cik būtiski ir meklēt risinājumus kopā un ieklausīties patiesajās vajadzībās,” norāda Brīnummājas vadītāja Liena Graudule.

Lai kaut nedaudz labāk saprastu, ar kādiem izaicinājumiem ikdienā saskaras bērni, kuriem ir izmainīts sensorais jutīgums, diskusijas dalībnieki izmēģināja projekta “Piedzīvo citādu” (projekts tapis daudzfunkcionālā centra “Solis augšup” sadarbībā ar Jauniešu Pastorālo māju un Riga Innovation Group) veidoto autisma simulatoru.

Pilns diskusijas ieraksts pieejams mūsu YouTube kanālā vai sadaļā Par mums / video stāsti